Built with Berta.me

  1. Mākslas zinātnieks Jānis Pujāts nu jau tālajos astoņdesmitajos mūs jaunos "vilcēnus" rosināja mācīties amatu no vecmeistariem (kamēr vēl dzīvi), petīt un darināt etnogrāfiskos traukus, bet, gatavojoties izstādei Maskavā, meģināt atjaunot senos keramikas apdedzināšanas paņēmienus, kas atbilst tā saucamajai arheoloģiskai keramikai.

    Voldemārs Voguls, Pēteris Iruks, Aivars Gutāns un Evalds Vasilevskis uzklausot vecmeistaru Jāņa Backāna, Ādama Kāpostiņa, Onufrija Kondrova, Antona Meldera ieteikums un padomus, pēc dažiem gadiem,apguva apdedzināšanas tehnoloģiju reducējot.

    Plašākas publikas vērtēšanai reducētā keramika pirmo reizi tika piedāvāta 1984. gadā Latvijas Etnogrāfiskā brīdabas muzeja gadatirgū.

    Kā zināms glazūra ienaca Eiropā 10.-11. gs. no Maljorkas salas un lēnām iekaroja kontinentu.

    Vēlos vērst uzmanību šīm tūkstošgadīgām tehnoloģijam, prasmēm un zināšanām ko mūsu senčiem izdevās saglabāt un manai paaudzei bija tas gods nodot tās arī tālāk.

    1990. gadā atjaunojot Latvijas Kultūras fondu, tika dibināta kopa "Pūdnīku skūla".

    Deviņdesmitajos gados pateicoties Arnim Preisam, Ingrīdai Žagatai, Baibai Dumpei (Bičkai) reducētā keramika parādījas arī Vidzemē. Savukārt 2000. gadā ar šo tehnoloģiju tika iepazīstināti Daugavpils kolēģi.

    "Pūdnīku skūla" sadarbojoties ar TLMS "Latgale" daudzus gadus brauca uz Vitebsku Baltkrievijā un palīdzēja baltkrievu podniekiem tikt pie zaudētām zināšanām.

    Rauna un Liepāja, Ādaži un Kandava, Vidriži un Pilsrundāle, Suntaži un Vecsaule, Saldus un Brukna, Bauska, Subate un Menģele – vietas kur nesenā pagātnē ir jaunbūvēti Latgales, atklātas uguns, malkas, keramikas apdedzināšanas cepļi. Tie ir cepļi arī reducētas keramikas apdedzināšanai.

    Valdis Pauliņš, Lilija Zeiļa, Valentīns Petjko, Anatolijs Vituškins, Viktors Pankovs, Stanislavs Viļums, Ilmārs Vecelis, Pēteris Gailums, Aivars Ušpelis - podniekmeistari, kas saglabā tradicionālās, no senčiem mantotās zināšanas un tehnoloģijas, kā arī attīsta tās.

    Norvēģijas Sandefjordas latviešu kopiena, kas pagājušāgada oktobrī tika pie sava ceplīša, 30. aprīlī to kurināja jau trešo reizi.

    Latgales, bedres tipa, atklātas uguns, malkas, keramikas apdedzināšanas ceplī podu apdedzināšana reducējot ir daļa no Latgales keramikas. Savukārt Latgales podniecība ar savām tradīcījām ir Latvijas kultūras kanons. Tas uzliek  zināmus pienākumus tam, kas sāk darboties interešu lauciņā, attīstot prasmes, tiek līdz hobija līmenim, izkopjot iemaņas, apgūst amatu, līdz beidzot gatavs savam meistarstiķim. Tādā veidā tiek saglabātas iepriekšējo paaudžu krātās cilveces zināšanas.

    Veiksmi turpmāk!