Biznesa novērtēšana | pudnikuskula.lv

Ienākumu metodes pieeja iespēju metode

Trešā praksē izmantotā pieeja iekšzemes kopprodukta aprēķināšanai ir izdevumu metode angliski — expenditure approach. Tās izmantošana pamatojas uz vienkāršu atziņu: tas, kas vienam ir ienākums, ir kāda cita izdevumi. Ja kāds saņem algu, tad pastāv uzņēmums vai iestāde, kas šo algu maksā. Ja kādam rodas peļņa, procentu vai rentes ienākums, tad tas nozīmē, ka kāds cits ir samaksājis par preci un pēc samaksātās summas sadalīšanas radās ienākumi attiecīgo ražošanas faktoru īpašniekiem.

Loģika šķiet ļoti vienkārša: saskaitot visu noteiktā laikā saņemto vai visu samaksāto naudu valstī, ir jāiznāk vienai un tai pašai summai. Izdevumu metodes izmantošana iekšzemes kopprodukta aprēķināšanai prasa summēt visus gada laikā notikušos izdevumus valsts ekonomikā bet tikai tādus, kas bija saistīti ar attiecīgās valsts IKP pirkšanu. Protams, izdevumu valsts ekonomikā ir ļoti daudz, tie atšķiras pēc mērķa un apmēriem.

Taču ekonomikas teorijā un statistikā visus šos izdevumu veidus iedala četrās galvenajās kategorijās.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. Atļaujas izmantot kapitāla prasību aprēķinā iekšējos modeļus, pieejas un metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu ES Nr. Vispārīgie jautājumi 1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Finanšu un kapitāla tirgus komisija tālāk tekstā — Komisija atļauj iestādei izmantot: 1. Noteikumi attiecas arī uz iestādes, kas ir Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes kredītiestāde, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrība, Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Latvijas Republikā reģistrēta Eiropas Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, tālāk tekstā — konsolidācijas grupas mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrību kopīgajiem iesniegumiem noteikumu 1.

Iedalījums tehnoloģija pelna naudu uz to, ka pastāv četras pircēju kategorijas, kuri iegādājas valstī saražoto galaprodukciju. Līdz ar to visiem izdevumiem valsts ekonomikā radītā iekšzemes kopprodukta iegādei gada laikā ir šādi četri elementi: 1.

Personiskais patēriņš angliski — consumption, C. Tas veido visu izdevumu galveno daļu valsts ekonomikā parasti 60 un vairāk procentus no visas iekšzemes kopprodukta vērtības. Ar to saprot visus iedzīvotāju izdevumus patēriņa preču un maksas pakalpojumu iegādei gada laikā: gan ikdienas patēriņa precēm, gan ilgstošas lietošanas precēm, gan visiem sadzīves, transporta, medicīnas, izglītības, juridiskajiem u.

Kopējās bruto investīcijas angliski — gross investment, Ig. Tas ir ražīga rakstura patēriņš — uzņēmumu izdevumi ražošanas līdzekļu iegādei.

Diskontētās naudas plūsmas metodes pielietošana

Lai uzņēmumi varētu darboties, tiem ir vajadzīgi, pirmkārt, līdzekļi nolietotā pamatkapitāla atjaunošanai amortizācijai. Otrkārt, papildu ražošanas līdzekļi ir vajadzīgi ražošanas paplašināšanai. Investīcijas, kuras ir paredzētas ražošanas apjoma paplašināšanai, sauc par tīrajām investīcijām angliski — net investment, In. Tāpēc tiek izmantots nosaukums kopējās bruto investīcijas.

Par investīcijām parasti ir pieņemts dēvēt līdzekļu ilgtermiņa ieguldījumus pamatlīdzekļos. Uzskaitot statistikā iekšzemes kopproduktu, ir jāņem vērā arī produkcija, kas ir saražota konkrētā gadā, bet vēl nav pārdota un atrodas noliktavās krājumu veidā. Tāpēc pie bruto investīcijām šajā ienākumu metodes pieeja iespēju metode pieskaita arī krājumu izmaiņas.

video tirdzniecība pēc tendences

Valsts līdzekļu izdevumi tiek apskatīti atsevišķi. Ir jāatceras, ka iekšzemes kopproduktā ietilpst tikai attiecīgās valsts uzņēmumu veiktie kapitālieguldījumi nevis ārzemju investīcijas. Tāpēc mūsu apskatītās investīcijas dēvē par iekšzemes investīcijām. Kopējo investīciju pilns nosaukums ir bruto privātās iekšzemes investīcijas.

Valdības iepirkumi angliski — government purchases, G. Tie ir preču un pakalpojumu iepirkumi par valsts budžeta līdzekļiem.

Biznesa vērtēšanas pieejas

Tie ir nepieciešami valsts funkciju veikšanai un ir saistīti ar valsts pārvaldes aparāta un valsts uzņēmumu darbību, iedzīvotāju veselības aprūpi, izglītību, valsts aizsardzību u. Taču šajos izdevumos, aprēķinot iekšzemes kopproduktu, neieskaita transfertmaksājumus no valsts budžeta: pabalstus, pensijas, subsīdijas. Tīrais neto eksports angliski — net exports, Xn ir attiecīgās zemes eksporta un importa starpība. Šo starpību bieži dēvē arī par ārējās tirdzniecības saldo. Eksporta ieņēmumi ir jāpieskaita, aprēķinot valsts iekšzemes kopproduktu, jo daļu mūsu IKP iegādājas arī ārzemnieki, kuri pērk mūsu produkciju vai pakalpojumus tranzīta un citus.

Savukārt importa summa ir jāatskaita no kopējiem izdevumiem valsts ekonomikā; tā ir nauda, ko mūsu iedzīvotāji, uzņēmumi un valdība ir izdevuši par ārzemju precēm vai pakalpojumiem, nevis par mūsu IKP.

Šajā gadījumā mūs interesē tikai attiecīgās interesējošās valsts iekšzemes kopprodukta pirkšanai izdotā tirdzniecības signāli reālā. Tīrais eksports var būt arī negatīvs. Tīrais eksports ir vienīgais no apskatītajiem četriem saskaitāmajiem kopējo izdevumu summā, kurš var būt arī negatīvs.

Ja imports pārsniedz eksportu, tīrais eksports iznāk ar mīnuss zīmi. Tā tas ir Latvijai jau ilgus gadus. Izmantojot izdevumu metodi, var apskatīt IKP struktūru no izlietojuma puses. Izmantojot izdevumu metodi, var apskatīt iekšzemes kopprodukta struktūru no izlietojuma puses. Te rodas iespēja noskaidrot, cik lielu daļu no visiem izdevumiem valsts ekonomikā veido patērētāju izdevumi, investīcijas, valsts iepirkumi, ārējā tirdzniecība skat.

EUR Izlietojuma veids Iekšzemes kopprodukts Personiskie galapatēriņa izdevumi C Valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumi G Bruto kapitāla veidošana Igtai skaitā: - bruto pamatkapitāla veidošana; - krājumu izmaiņas.

meklē, kā nopelnīt naudu

Preču un pakalpojumu eksports X Preču un pakalpojumu imports M 20 ,4 12 ,5 3 ,9 4 ,7 22 ,0 13 ,6 3 ,9 5 ,7 23 ,9 14 ,8 3 ,3 5 ,3 4 ,5 ,2 11 ,4 12 ,0 5 ,2 ,4 13 ,0 14 ,2 5 ,1 ,2 13 ,9 14 ,4 Avots: Latvijas ienākumu metodes pieeja iespēju metode gadagrāmata Arī šāda informācija ir būtiska konkrētās valsts ekonomikas analīzei un notiekošo izmaiņu atklāšanai.

Piemēram: Liels investīciju īpatsvars kopējos izdevumos nodrošina pamatu straujākai ekonomikas izaugsmei. Valsts iepirkumu īpatsvars rāda valsts sektora lomu ekonomikā. Eksporta un importa procentuālais svars norāda uz to, cik lielā mērā valsts ekonomika ir atvērta un cik liela ir tās atkarība no pasaules tirgus.

  1. Kā nopelnīt naudu opciju tirgū
  2. Нет, - Ричард покачал головой.
  3. Biznesa novērtēšana | pudnikuskula.lv
  4. Iekšzemes kopprodukts — teorija. Ekonomika, - klase.
  5. 5 min stratēģija iespējām
  6. Неужели дошло и до .
  7. Kur labāk pelnīt naudu ārzemēs

Kā izriet no 4. Šajā tabulā ir attēloti visi iepriekš apskatītie kopējo izdevumu elementi: privātais patēriņš Cvalsts patēriņš G ; bruto privātās investīcijas Ig eksports X un imports M; pēdējais ir ar mīnusa zīmi.

Jāpiebilst, ka ražošanas metodi un ienākumu metodi var atzīt par vienas un tās pašas pieejas diviem paveidiem, jo abas šīs metodes būtībā nozīmē to pašu — pievienotās vērtības summēšanu tikai atšķirīgā secībā. Tādēļ makroekonomikas grāmatās bieži var sastapies ar to, ka tiek nošķirtas tikai divas iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas galvenās metodes: ienākumu metode un izdevumu metode; tādā gadījumā ražošanas metode tiek uzskatīta par ienākumu metodes paveidu.

Taču reālajā statistikā vienmēr pastāv uzskaites neprecizitātes, un tāpēc rezultāti praktiski nekad nesakrīt.

Tādējādi valsts iekšzemes kopproduktu var aprēķināt, pamatojoties uz atšķirīgām pieejām. Kurai no tām dot priekšroku? Atbilde ir atkarīga no pētījuma konkrētā mērķa. Kura no metodēm ir izmantojama šajā gadījumā?

Zināms, ka biznesa tirgus vērtība ne vienmēr sakrīt ar pašu kapitāla bilance vērtību, veiktajām investīcijām vai uzņēmuma vadības priekšstatu par biznesa vērtību. Piemēram, situācijā, kurā tiek plānots pārdot biznesu, uzņēmuma novērtēšana jāveic pirms sarunām ar potenciālo pircēju.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, uz kuriem meklējam atbildi, pētot IKP, ir jautājums par valsts ekonomikas attīstības tendencēm un dinamiku. Pēc IKP pieauguma vērtē ekonomikas izaugsmi. Kā robots tirgo iespējas izaugsme ir kopējā ražošanas apjoma palielināšanās. Vai ekonomikā notiek izaugsme vai lejupslīde?

Un ja notiek, tad cik strauja tā ir? Atbildes uz šiem jautājumiem meklē, salīdzinot IKP pa gadiem. Taču šādi salīdzinājumi rada kārtējo problēmu. Bet visas cenas mēdz nepārtraukti mainīties parasti uz augšu — ne vien katru gadu, bet burtiski katru dienu.

Kā tādā gadījumā var salīdzināt iekšzemes kopproduktu, kas saražots, teiksim, Pat ja tiks saražots tas pats produkcijas daudzums, bet cenas mainīsies, IKP būs mainījies. Izmantojot nominālā IKP rādītāju, katru gada iekšzemes kopproduktu izsaka tajās cenās, kuras pastāvēja attiecīgajā gadā: Mums ir tiesības aprēķināt IKP šādā ceļā, lai novērtētu tā struktūru attiecīgajā gadā, salīdzinātu ar citu zemju IKP tajā pašā ienākumu metodes pieeja iespēju metode.

Biznesa vērtēšana

Taču dažādu gadu nominālie IKP savā starpā nav salīdzināmi. Piemēram: Kādas valsts nominālais iekšzemes kopprodukts Nākamajā, Vai tas būtu pamats apgalvojumam, ka valsts ekonomikā notika milzīga izaugsme un ražošanas apmēri palielinājušies viena gada laikā 1,5 reizes?

Tāds secinājums būs pilnīgi nepareizs, ekonomiski absurds. Par ekonomikas attīstības reāliem rezultātiem varēsim pamatoti spriest tikai tad, ja zināsim, kas notika šajā pašā laika posmā ar galaprodukcijas cenām. Un, ja mūsu rīcībā būtu informācija, ka vidējais cenu līmenis šajā valstī Īstenībā valstī tika ražots tas pats galaprodukcijas apjoms, bet jaunajās cenās tas bija 1,5 reizes lielāks. Dažādu gadu nominālie IKP savā starpā nav salīdzināmi.

aizliegto signālu iespējas

Reālais IKP ir iekšzemes kopprodukts, izteikts nemainīgās bāzes gada cenās. Ko tas nozīmē? Mēs izvēlamies vienu noteiktu gadu par atskaites punktu un šī gada cenas pieņemam par salīdzinājuma bāzi. Iekšzemes kopproduktus, kas saražoti visos pārējos gados, izsakām šī bāzes gada cenās, t. Tikai tādā gadījumā dažādos gados saražotie kopprodukti kļūst salīdzināmi savā starpā.

Kā nominālais un reālais IKP ir saistīti savā starpā? Nupat apskatītajā piemērā, lai atmestu cenu ietekmi un padarītu Cenu indekss ir koeficients, kurš rāda, cik reizes cenas mūsu interesējošā gadā atšķiras no bāzes gada cenām.

Bāzes gadā nominālais un reālais IKP ir viens un tas pats. Pārējos gados cenu indeksi atšķiras no 1,0. Ja mūs interesējošā gadā cenas ir 1,6 reizes augstākas nekā bāzes gadā, tad cenu indekss ir 1,6; ja cenas ir 3 reizes augstākas nekā bāzes gadā, tad cenu indekss ir 3,0 utt. Visos gadījumos, kad cenas pārsniedz bāzes gada cenu līmeni, cenu indekss ir lielāks par 1.

Savukārt, ja kādā no gadiem cenas ir zemākas nekā bāzes gadā, tad cenu indekss ir mazāks par 1 piemēram, 0,9 vai 0,85, vai 0,7 utt. Tagad mēs varam izteikt nominālā un reālā IKP sakarību: Reālais iekšzemes kopprodukts, kas radīts noteiktā aprēķināms, izdalot šī gada nominālo IKP ar cenu indeksu.

Ic kur Yreāl.